“Guli tad, kad guļ tavs mazulis.”
“Vai tu mazuli zīdi? Tas ir jādara visu laiku. Vismaz gadu.”
“Vai tu mazuli zīdi? Tev nevajadzētu to darīt. Labāk baro viņu ar piena maisījumu. Tā tev būs labāk.”
“Vai tiešām mazulis guļ tavā guļamistabā?”
“Vai tiešām mazulis neguļ tavā guļamistabā?”
“Vai tiešām tavs vīrs guļ guļamistabā, bet tu kopā ar mazuli guli bērnistabā?”
Šādus piemērus varētu saukt bezgalīgi. Tas ir prātam neaptverami. Tieši tāpēc svarīgākais ir saglabāt mieru. Ieklausies no sirds dotā padomā un pēc iespējas izsaki arī savu viedokli, centies nestrīdēties ar padomdevēju, jo tā vari sabojāt sev garastāvokli. Bērna audzināšanā visnoderīgākā metode ir veselais saprāts un intuīcija. Tas tā ir bijis vienmēr. Tikai māte zina, kas ir labākais viņas bērnam. Veido ciešu emocionālo saikni ar savu mazuli, un tā pavisam drīz spēsi atšķirt pareizo virzienu bērna kopšanas labirintā.
Dzīvo mierā, tad mierīgs būs arī tavs mazulis.
Kļūstot par māti, sievietes uzskati mainās. Tas notiek neapzināti. Dabā ir iekārtots tā, ka šajos apstākļos tiek aktivizēti apgabali sievietes smadzenēs, kas saistīti ar atbildību, un sieviete kļūst pieaugusi. Tomēr kāpēc ir tik svarīgi nosargāt savu patieso būtību?
Es pazīstu mātes, kas attiecās no karjeras un vaļaspriekiem, rūpējoties tikai par savu bērnu. Es pazīstu tēvus, kas ir nelaimīgi, jo jūtas pamesti novārtā.
Tie ir ļoti galēji piemēri tam, kā mazuļa ienākšana ģimenē var sarežģīt pāra attiecības, un šāds iznākums nenāk par labu ne vienam no viņiem. Diemžēl tas notiek diezgan daudzās ģimenēs. Kāds izaugs tavs bērns, ja būs pieradis vienmēr būt pats svarīgākais? Un kas notiks attiecībās, kurās viens no partneriem jutīsies pamests novārtā?
Tu noteikti zini atbildi uz šiem jautājumiem.
Bērna piedzimšana ir būtisks notikums abu vecāku dzīvē. Tas ir pārbaudījums un milzīga atbildība. Tomēr bērns ģimenē nav ienācis, lai būtu šķērslis mammas un tēta attiecībām. Dzīve turpinās. Uzturi mīlestības dzirksti, iepriecinot savu partneri kaut ar dažādiem sīkumiem un uzmanības izrādīšanu. Atbalstiet viens otru un ļaujiet otram darīt to, kas viņam/viņai sagādā prieku. Svarīgi ir būt iejūtīgiem, godīgiem un izpalīdzīgiem vienam pret otru un turpināt sarunāties. Bērns galvenokārt mācās no tā, kā vecāki sazinās savā starpā. Ja partnerattiecībās viss būs kārtībā, arī bērnam klāsies labi.
Aizmirsti darbā dzirdētos nostāstus par to, ka, piedzimstot bērnam, priecīgai dzīvei pienāk beigas. Neklausies šādās runās, tikai turpini dzīvot savu dzīvi! Kā sieviete un vīrietis, kā partneri, kā vīrs un sieva. Dzīvo mierā un saskaņā, tad mierīgs būs arī mazulis. Kad ģimenē ienāk bērns, dzīves aizraujošākā daļa nebeidzas. Gluži pretēji – interesantākais posms tavā dzīvē tikai sākas.
Dzīve divatā. Kas ir mainījies pēc bērna ienākšanas ģimenē?
Vakariņas izsmalcinātā restorānā, kino, teātris, mūzikas festivāls, ceļojums ziemā, ceļojums vasarā, vīna vakari. Tāda bija tava dzīve pirms mazuļa piedzimšanas.
Lielveikalā pirkta pica, ko apēd, skatoties TV, gulēšana katram savā istabā, auto sēdeklīša iegāde bērnam vai nerimtīga staigāšana ar bērnu uz rokām un bērna siekalu slaucīšana. Tāda tagad ir tava dzīve.
Vai tā ir labāka vai sliktāka? Tā ir citādāka. Ir mainījušies arī abi partneri. Viņi vairs nav pāris, kuru galvenais izaicinājums ir atrast jaunas izklaides. Viņi ir pilnas slodzes mamma un tētis. Tomēr bērns nav pāra vienīgais kopējais projekts. Svarīgāks uzdevums ir nosargāt trauslās partnerattiecības, kas reiz jūs vienoja un kurās virsroku tagad ņem sadzīviskas rūpes par mazuli. Tas ir galvenais izaicinājums, piedzimstot mazulim.
Nekļūstiet viens otram par mammu un tēti. Atcerieties, ka esat sieviete un vīrietis. Ik pa laikam veltiet laiku tikai viens otram, lai atcerētos, kāpēc viens otru mīlat. Iespējams, tieši tas ir stabilas un laimīgas ģimenes noslēpums.