Zeme

Veroties uz Zemi no tāluma, tā izskatās kā zils punkts. Skatoties tuvāk, redzamas arī citas krāsas: zili okeāni, balti mākoņi un ledus klāti apgabali. Zaļajās, dzeltenajās un brūnajās vietās Zemi klāj meži, tuksneši un kalni. Tuvāk aplūkojot Zemes virsmu, redzams, ka Zeme ir kā milzīga dzīvības oāze nedzīvajā kosmosā, kas to ieskauj. Uz šīs planētas mīt cilvēki, kā arī neskaitāmi tūkstoši dzīvnieku un augu sugu. 

Kā tas iespējams? Tas ir iespējams vairāku iemeslu dēļ. Galvenais iemesls ir dzīvībai piemērots attālums no Saules, ūdens pieejamība un skābekļa daudzums atmosfērā.

Vai atpazīsti mazo, pelēko marmora lodi? Jā, tas ir Mēness, kas katru vakaru debesīs pēc rieta nomaina Sauli un kas ir visspožākais spīdeklis naksnīgajās debesīs. Šīs planētas nosaukumu – Mēness – raksta ar lielo sākumburtu "M", bet citus mēnešus raksta ar mazo sākumburtu "m". Mēness ir šīs planētas nosaukums. Varētu šķist, ka Mēness ir tik tuvs, ka gandrīz aizsniedzams, lai gan patiesībā tas atrodas ļoti tālu – gandrīz 400 tūkstošu kilometru attālumā. Ja Zemi ar Mēnesi savienotu lielceļš un ja cilvēki katru dienu pa to nobrauktu 200 km, Mēnesi sasniegtu pēc sešiem gadiem. Ātrgaitas šoseja uz Mēnesi nav uzbūvēta, tomēr cilvēkiem ir izdevies uz tās nokļūt un pa to pastaigāt. ASV kosmonauti Nīls Ārmstrongs un Edvīns Oldrins ar kosmosa kuģi Apollo 11 pirmie nolaidās uz Mēness 1969. gada 20. jūlijā. Viņu ceļojums ilga 5 dienas. Visa pasaule uz mirkli aizturēja elpu, vērojot, kā Ārmostrongs sper pirmos soļus uz Mēness. Viņš sacīja: "Tas ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs lēciens cilvēcei." Tā bija pirmā reize, kad cilvēks nostājās uz kāda kosmiskā objekta, kas nav Zeme.